Šodien iedomājos, ka visvairāk prieka cilvēkiem sagādā kaut ko radīt. Tā, lai var pateikt - tas ir mans, tas ir kaut kas neatkārtojams, ko esmu izveidojis es. Tagad mazliet samulsu par to vārdu "visvairāk". Nē, droši vien nav visvairāk, bet noteikti ir daudz. Vairāk par visu laikam ir svarīga nedaudzu cilvēku atzinība. Kādreiz es ļoti visu sabojāju, jo neapjatu šo lielo nozīmi.

Cik daudz gan viss vieglāk būtu, ja cilvēki spētu nenorobežoties, izteikt to, kā jūtas un (kas būtu galvenais) uzklausīt citus!

Hmm.. Un jā, netieku vaļā no tā nemiera. Es vairs nezinu neko. Pavisam neko.