Amazing!

Šodien iedomājos par savu skolu un tās skolotājiem. Gribējās kādu dienu pabūt atkal tur. Visi tie īpašie cilvēki. Un tad iedomājos, ka arī te tak ir kolosāli cilvēki. Reizēm man traki žēl, ka man nav nekāda sakara ar fakultāti.. Gribas būt tanī dzīvē iekšā. Man liekas, man nav bijis tādas studentu dzīves, kādai tai jābūt. Kādai tai jābūt manā gadījumā.

Bet vispār - dzīve ir skaista! Un parādās aizraujošas lietas. Un jā - šodien ļoti radošs nemiers. Tā vien prasās kaut kur izlikt enerģiju.. uz ledus, piemēram.

Wish you were here.

Pēc ilgiem laikiem paņēmu ģitāru rokās. Spēlēju kaut ko, ko mācēju. Tā, ka pirksti sāp. Un mazliet pamācījos Pink Floyd dziesmu Wish you were here. Tā ir viena no man tuvākajām un mīļākajām dziesmām.. cauri gadiem. It sevišķi tādos skumju un domāšanas periodos.

Jaukas brīvdienas. Šodien atvēra slidotavu. Slidošana atbrīvo. No liekām domām, no visa ārējā. Bieži gan ir arī otrādi - daudz domu nāk prātā. Šodien mazliet organikas, svarīgs kontroldarbs otrdien. Man patīk organika. Mani interesē mehānismi. Man ir kauns un žēl par visām tām lietām, ko par Zicmani sarunāju. Viņam ir kolosāli lekciju konspekti.

Tagad nakts.. Es izdarīju to, ko noteikti nevajadzēja darīt - sāku pārlasīt vecās sarakstes. No tās dzīves. Tas mani beidz nost. Atkal asaras acīs. Es ticu mūžīgajam. Ticu tam, ka jauns sākums ir kaut kā veca beigas. Tikai.. kā lai panāk, lai tas vecais beidzas. Runa nav par dienām, nedēļām, mēnešiem. Runa ir par gadiem. Manā vecumā tas ir ļoti daudz.

Mūzika. Tā pati, ko klausījos nemitīgi tolaik.. Pink Floyd, Smokie, njā. Atmiņas un sajūtas.

Rīt spēles pie Edgara.

Man trūkst kaut kādu atgādinājumu. Man nenormāli trūkst atgādinājumu par to, kā bija agrāk. Nē, es šoreiz domāju pavisam vienkāršas lietas. Cilvēkus, kas nāca dzert tēju, garas pastaigas un sarunas. Bija jauki šodien satikt Brigitu.

Puse dienas nogulēta.. sajūta kā speisā. Tukšums galvā un sajūtās. Nozaudēts lādētājs un drīza palikšana bez kontaktēšanās iespējām. Plānu traki daudz. Vajadzētu iziet ārā. Aiz loga nakts. Jāsaraksta kinētikas mājasdarbi. Kaut kad vēlāk. Rīt būs vaļā slidotava. Nogulēts darbs šodien. Miers. It kā miers un domas par.. Daudz secinājumu. Rudens.

Šodien universitātē dabūju daudz labas dzejas - Bendrupi, Krili, Belševicu, Grāvi. Arī Aitmatova "Raibais suns, kas skrien gar jūras malu" tur bija. Dažreiz pat prieks, ka fakultātē nav daudz tādu, kas kaut ko sajēdz no literatūras.

Šodien pietrūkst to vakaru, kad nāca ciemos cilvēki dzert tēju, runāt par dzīvi un kaut ko klausīties fonā.

Vientulība kā ideāls.

"(..) būt divatā ir mazākā iespējamā nevientulība, tas ir - gandrīz ideāls."

(Ilmārs Šlāpins)

Augstskolā visiem, rādās, viss besī. Nu, ar retiem izņēmumiem. Par sevi nedomāju.

Attiecības ar cilvēkiem attīstās dažādi, vairāk jau destruktīvi. Ir jauki brīži, protams.

Es vairs nemeklēju īpašus cilvēkus, tas viss ir sviests. Gribu vienkārši cilvēkus. Laikam trūkst.