Darbā pēdējās dienas dikti labas sanāca.. Maz cilvēku bija, varēja daudz pļāpāt un ēst kūkas. Sarakstīju protokolus heterocikliem, tikai nebija, kas paraksta.. Ronalds solīja, ka būs, bet neatnāca. Zicmanis var arī nepieņemt janvārī.
Kursa darba vadījājs kā parasti uzmeta. Ja tas darbs sākotnēji man patiešām patika, tad nu tagad.. Un jāpārtaisa arī viss vēl.
Nekas cits uz priekšu nav pakustējies ne uz soli.
Šodien jāiet uz baseinu vai slidotavu, vai abiem.
Nākamgad jāsāk jauna dzīve.

Bet visam jābūt labi, es tā ceru. Kaut kā viss tik attāls liekas. Laikam jau citas domas prātā.

Vismaz sāku kaut ko lasīt. Šoreiz Zolā "Dāmu paradīzi".  Jāmēģina mazāk sēdēt i-netā. Saulīte spīd caur logu.

Nakts.. Pēdējie mēģinājumi sadarīt kaut ko kursa darbam, jo rīt tikšanās ar darba vadītāju. Ceru, ka izdosies. Darāmā vēl daudz.

Gaidu ātrāk rītdienu. Gribas uz darbu. Cilvēki man nāktu par labu. Vienatnē var sajukt prātā.

Nogurums. Un nogurušas domas. Kaut kāds trulums. Varētu vien gulēt 24 h diennaktī. Nav ne jausmas, ko gribas. Šoreiz esmu tik tālu no tā, kas notiek skolā, ka man nav pat jausmas, kuros datumos ir eksāmeni. Vajag, lai kāds sapurina. Parasti man patīk sesijas.. Laiks atpūsties un lasīt. Šoreiz ir citādi. Varbūt pie vainas galējības.. Negribas tapt salauztai, jāuzmanās..

Sāku izprast cilvēku rīcību. Viņi meklē laimi. Tādu ātru un gaistošu. Tā dēļ aizmirst visu citu - vērtības, pareizu rīcību.. Visi tā dzīvo. Bet es vēl aizvien uztveru lietas pārāk tuvu, gribu turpinājumu vai ko tādu.

Emocijas plosa, rauj pušu. Un tas viss ved pa vienu ceļu - uz bezizeju.

Ar mani nekas nenotiek tāpat. Notiek caur iekšām. Vajadzētu iemācīties baudīt, justies laimīgam bez domāt. Dzīvot, nedomājot, ar ko diena beigsies.

Nemiers. Viss ir tik acīmredzami, bet.. kā jau parasti - cilvēks nav spējīgs to saprast.

Man liekas, viņa ir laimīga. Lido metru virs zemes. Tas ir tieši par pus metru vairāk nekā parasti.








Pareizi jau teica par to dzīvošanu un laimi - nevajag uzupurēties, jābūt pašam un jādzīvo tā, lai justos laimīgi. No sevis varu vien pielikt - mazāk analizēt. Labāk izdzīvot sajūtās vai atmiņās. Robežas ir, protams, ir. Vien pabīdītas drusciņ tālāk..