Pārsteidzoši tomēr tie pavērsieni dzīvē.. nekad nevari pat iedomāties, kas notiek otram galvā. Nojaust var, bet tas arī viss. Un tad vienīgais, ko vari pateikt: "Neticami." Un labāka raksturojuma nav. Tādā dīvainā sajūtā aizritējis pēdējais mēnesis, ļoti dažādas emocijas..
Ļoti attālinājos no dadziem svarīgiem cilvēkiem, tas sāp. Un vispār kaut kā skumji un vientuļi.
Gaidu atvaļinājumu, ir tāds pārgurums.. tad jāmēģina satikt cilvēkus un īstenot kaut vai desmito daļu plānu, kas mums bija.
Gribas ceļojumos.. bet tas oktobrī. Un es braukšu neatkarīgi no tā, vai mani tur kāds gribēs satikt. Braukšu kaut vai tāpat.

Kaut kāds jauns posms tagad sāksies.. un man ir bail.

Vispār interesanti ir apzināties, cik vienkārši ir kaut ko nolemt.. un tad dzīve uzliek pārbaudījumu, lai pārliecinātos par taviem labajiem lēmumiem.. tikai ne no tās puses, no kuras tu gaidi. Un tu iekrīti. Tu esi vājš. Un visas tavas apņemšanās nav nekā vērtas, jo īstenībā tu esi slikts cilvēks. Kaut kā tā.