Ko lai dara ar gripu slims cilvēks, kad nav vairs tik slikti, lai truli blenztu griestos, bet nav arī tik labi, lai kaut ko nopietnu uztvertu?? No TV un datora ekrāna sāp galva.. Turklāt, kad nevajag, vienmēr atrodas kaut kas, ko pameklēt i-netā, bet tagad galīgi nekas neinteresē.. Ja nebūtu tik traki ar degunu, varētu cerēt pēc pāris dienām atgriezties īstajā dzīvē, bet tagad... nez.

Burvīga sestdiena.. Laiskums, slidošana, lasīšana, TV, putu vanna, ēšana.. Un drīz jau jāsāk posties uz Riharda Lībieša koncertu. Kā jau parasti notiek, tagad ir uznācis baigs slinkums un negribas nekur braukt un vazāties pa nakti. Gan jau būs labi, Rihards ir ļoti talantīgs, turklāt prot radīt sapņainu noskaņu; ģitāra viņa rokās iegūst pavisam citu skanējumu.

Mazliet pārdomas par sevis audzināšanu. Vispār vēl ir daudz, kur tiekties.

Atkal jau gribas sākt jaunu dzīvi, šodien viss citādās krāsās rādās.

"Parasti kāda brīža skaistumu novērtējam tikai tad, kad tas sen jau pagājis. Kad aiztecējuši daudzi ūdeņi un gadi. Atceramies ar prieku un skumjām, nožēlu un lepnumu. Bija. Pagāja.

Tā mums ir gadījies ikvienam. Tev un man. Bet daudz, daudz retāk ir tie mirkļi, kad tulīt, uzreizi saprotam – šo dienu es neaizmirsīšu nekad, lai cik ilgi dzīvošu. Arī tad, ja nav gaviļpilnas laimes, bet viss noris it kā parasti, it kā nebūtu nekā sevišķa, vismaz no malas raugoties. Vēl vairāk. Ja nemitīgi skan un sakan skumjš zvans: „Tā nebūs vairs nekad.”" (citāts no Regīnas Ezeras 6. vēstules)

Šo vēstuli gadās pārlasīt diezgan bieži.. Atmiņas un izjūtas. Dažkārt jūtos apmaldījusies. Dažkārt. Uznāk tādas lielas skumjas par visu pasauli. Gribas ko mīļu, bet cik tad var tiekties pretim neiespējamajam. Ir mirkļi un brīži, kad zinu - varbūt tā nebūs vairs nekad; tā ir laime šeit un tagad.

Esmu garastāvokļa cilvēks, lai cik ļoti agrāk tā nelikās. Mani spēj pilnīgi saskumdināt tāaadi sīkumu, kas man, protams, nav sīkumi.. tieši tāpat kā tie mani spēj iepriecināt ļoti, ļoti. Piemēram, šodien Jelgavā ledus skulptūru festivālā mums kāds vīrietis uzdāvināja cukurvati. Njā, ne gluži par šādiem sīkumiem runāju, bet šis bija arī jauks. Vispār vīriešiem biežāk tā vajadzētu darīt. Ir taču tik viegli vairot prieku pasaulē.

Šodien atmiņas par solījumiem un pilīm vēlos vakaros.

"50 Greja nokrāsas" izlasītas. Diezgan sāja pēcgarša tomēr. Vispār par to grāmatu es varētu uzrakstīt recenziju. Par to jāpadomā, jo ir daudz, ko teikt.

Brīvdienas labas.. Gulēšana, slidošana, lasīšana, skatīšanās, garas pastaigas Jelgavā..

Njā, diezgan gudri aiziet pie ārsta, zinot, ka ir diezgan lielas problēmas, pēdējā nedēļā, kad derīga apdrošināšana.. Tagad man nepieciešama magnētiskā rezonanse galvai, bet šonedēļ pierakstīties diezgan neiespējami.. jāmeklā tālāk kādas nomaļas slimnīcas, varbūt paveicas. Magnētiskā rezonanse bez apdrošināšanas maksā Ls 72. Vienmēr tas - vajadzēja darīt ātrāk.. Plus vēl elektroencefalogramma, analīzes utt.

Šodien pirmā skolas diena. Vispār jau diezgan garlaicīga bija tā Zicmaņa lekcija. Apsveru domu paņemt arī laboratoriju, lai pamācītos vēl kaut ko klāt. Tomēr skolā lieto visādas ierūsējošas metodes, kursa institūtā bieži negadās pielietot. Dažas visai noderīgas.

Ilūzijas

Šodien domas par laimi.. Tādus sakāpinātus laimes brīžus var laikam izbaudīt tikai jaunībā. Pirms īstās dzīves sākšanās. Tad paiet laiks, un cilvēki atkal meklē laimi, varbūt aizliegtu, varbūt nepareizu, varbūt pat nožēlojamu. Nu, tik skarbi negribēju, vārdus nevarēju atrast. Bet tas viss padara šo laimi par ilūziju laimi, par salmiņu, pie kura vajag reizēm pieķerties, lai izdzīvotu. Vienmēr jau ir ilūzija, kas viss notiek pa īstam, vienmēr ir cerība, ka notiek.. Varbūt jāiemācās dzīvot tik brīvi, bez rāmjiem, lai varētu noticēt tam, ka pa īstam. Vai arī - pieņemt par pietiekamiem tos laimes kvantus, ko sniedz īstā dzīve. Grūtības parādās brīžos, kad saduras šīs abas dzīves/pārliecības.


Gribas ko skaistu.

Šodien bija dīvaina diena.. Pirmo dienu šonedēļ nesāpēja galva. Biju darbā jau pirms astoņiem un aizgāju gandrīz deviņos. 13 stundas darba, izdarīts gan ļoti daudz nav. Izlieta svarīga viela, saplēsta kolonna.. Pa dienu vēl daudz dažādu emociju, piem., dusmas. Vakarā, kad visi prom, daudz mierīgāk..

Vilcienā blakus apsēdās Varis Klausītājs. Nebijām tikušies kopš kāda decembra vidus. Bija jauki parunāties, jauki, ka mani atceras. Beigās Varis stāstīja par grupu, kurai māca improvizēt.. kaut kad aprīlī plānā uzstāšanās. Piedāvāja man arī. Jāpadomā. Apmainījāmies numuriem. Varbūt manā dzīvē sāksies jauns posms.