Būs viena mierīga nedēļa

Jā, tieši tā, ceru uz vienu mierīgu nedēļu. Sesija ir beigusies, un studentiem žēlīgi pienākas viena brīva nedēļa, ko oficiāli dēvē par reģistrācijas nedēļu. Šī sesija man bija diezgan nožēlojama, un nākamais semestris solās būs ļoti smags, jo nav neviena "vieglā priekšmeta". Bet tagad nedaudz atpūtas. Ceru beidzot tikt uz muguras masāžu, jo pleci un spranda sāp pamatīgi katru rītu. Iepriecina fakts, ka tagad manā somā līdzi pārvietosies kāda daiļliteratūras grāmata (šobrīd ir plāns beidzot izlasīt Dostojevska "Noziegums un sods"), nevis ķīmijas grāmatas. Ķīmijas grāmatu pārstiepšanās dēļ esmu sabojājusi savu muguru.
Nākamsemestr meģināšu tikt pie C daļas, kas oficiāli paredzēta tikai 5. semestrī. Tam semestrim man ir citi plāni nepieciešamo 20 kredītpunktu iegūšanai, negribas arī pārcensties. Esmu atradusi lielisku priekšmetu C daļai, kas, ja tieku 1. grupā, netraucē mācībām. Jāsaka godīgi, darbam gan nedaudz.. Man ļoti gribas mācīties kaut ko no literatūrzinātnes kursa, turklāt būs iespēja apmeklēt lekcijas ar Lauru. Jācer, ka viss sanāks.

Man ir tik skumji un tādas dusmas uz dzīvi un sevi. Esmu pievīlusi visus. Un ne jau tāpēc, ka tas būtu likumsakarīgi - nē! Man vienkārši aizgāja kaut kas ciet. Negribēju runāt ar citiem. Drīzāk gribēju runāt par vissmagākajām lietām, bet ne par to, kā man gājis. Bija tāds nemiers, un zināju, ka vajag kaut ko, kas man ļautu tikt no tā vaļā. Tāpēc zvanīju Gintam. Tas gan nebija oficiālais iemesls. Man bija svarīgi, lai viņš pasaka - tas nekas, būs labi. Palika mierīgāk.

Laikam iešu dzert vīnu.