Ilūzijas? Varbūt.. Varbūt patiesība. Vai arī bēgšana no tās. Nezinu, kaut kāds apjukums. Tā laimes sajūta vēl kaut kur iekšā ir. Bet citādi jau viss pamazām atgriežas, kur bijis. Vai ir kas būtiski mainījies? Domāju, ka jā. Īsti noformulēt gan vēl grūti..

Lai nu kā, maijs ir skaists. Palēnām viss notiek, skolā ļoti daudz jādara. Parādu, kā parasti, daudz.. Un sākas eksāmeni. Kā pirmais - kvantu ķīmijā, kur skaidrs nav nekas. Bet mācīties ir skaisti.

Domas visbiežāk kur klejo.. Ļoti gribas satikt cilvēkus, kaut ko darīt, runāties. Bet tā īsti jau nav, kam zvanīt. Rīt atkal teātris un pēc tam varbūt Teātra bārs. Daudz alko pēdējā laikā.

Par ceļiem, kuros nekad nezinām, ko sastapsim

Polijas klinšu brauciens mainīja manu dzīvi. Skan dramatiski, bet tā ir. Braucot kāpt klintīs, nevarēju iedomāties, cik ļoti šis pasākums mani ietekmēs. Un arī aizvakar notikušais bilžu vakars ar tā turpinājumu. Man liekas, beidzot ir noticis kas tāds, kas liek aizmirst "ēnas", kas seko no pagātnes. Un laimes sajūta. Tāda ļoti īsta un stipra. Zinu, ka tikai uz brīdi. Bet zinu arī to, ka pēc tam nepaliks rūgtums. Cerams, nepaliks. Tagad ir tikai izjūtas, kas, laikam ejot, lēnām paliks blāvākas.. un kā narkotikas prasīsies atkal un atkal. Jo labu var pārspēt tikai labāks. Bet kas gan spēs pārspēt vislabāko.. Protams, atkak domas par to, ka pasaule ir apaļa un ka viss nāk atpakaļ. Un par karmu. Kāpēc lietas atkārtojas līdzīgi.. Jau atkal. Un var tikai bezspēcīgi jautāt - kāpēc? Un domāt, kas ir jāmaina, lai nākamreiz ir citādi. Šajā sakarā pārdomas arī par to, ka dzīvojam tikai vienreiz.. un varbūt var aizmirst karmu, principus, vērtības, lai būtu laimīgs? Tik laimīgs, cik vien vispār ir iespējams. Pretējā pusē salīdzinoši pareizā ierastā dzīve, kur ir vērtības, ir principi, vismaz pietiekamā mērā. Un kā jau parasti jautājumi, kā vajadzēja rīkoties. Parasti tas mani nomoka vairāk. Bet tagad - tad, kad tas ir vissvarīgāk, - drīzāk tikai prieks par to, kas bija. Spēcīga laimes izjūta. Un nekāda - kā varēja būt. Nu labi, gandrīz nekāda.

Bet klintis mani ir apbūrušas vēl vairāk. Gribas atkal gulēt klints pašā augšā, skatīties uz pasauli no 40 m augstuma un baudīt brīvību.