Apburtais loks. Un tomēr.

Viss nāk atpakaļ. Tu esi kaut ko izdarījis. Ļaunu. Un tas nāk tev līdzi. Tas ir apburtais loks. Jo vairāk dari, jo vairāk nāk līdzi. Un tomēr.. Tu vari apstāties kādā punktā, apdomāties un kaut ko mainīt. Apzināties (tas gan nozīmē apzināties arī to, kas nāk līdzi). Tas neko nemainīs tajā faktā, ka notikušais ir noticis. Un nāks līdzi. Un tomēr.. Nevar taču izmest dzīvi tikai tāpēc, ka esi kļūdījies. Var sākt dzīvot tā, lai nav kauns par to, ko dari. Un lēnām, lēnām padarīt par mazāk bijušu (bet nekad par nebijušu) to, kas ir noticis.

Iekšā tāds nemiers.. Un grūti. Varbūt pilnīgi skaidra apziņa, ka ir lietas, kas nekad nemianīsies, lietas, kas vienmēr būs nosakošās, ja tās notiks. Nosakošās pāri jebkam. Un nespēja/negribēšana tikt tam pāri. Jo laime. Laimīguma sajūta. Un klusas lūgšanas, lai nepazūd (saprotot, cik zaimojoši tas patiesībā ir).

Mīliet! Un esiet brīvi!