Iekšā tāds nemiers.. Un grūti. Varbūt pilnīgi skaidra apziņa, ka ir lietas, kas nekad nemianīsies, lietas, kas vienmēr būs nosakošās, ja tās notiks. Nosakošās pāri jebkam. Un nespēja/negribēšana tikt tam pāri. Jo laime. Laimīguma sajūta. Un klusas lūgšanas, lai nepazūd (saprotot, cik zaimojoši tas patiesībā ir).

Mīliet! Un esiet brīvi!