Ir kļuvis kaut kā vieglāk, jo var nerunāt mīklās, metaforās, nojausmās, ko, iepsējams, otrs nesaprot vai ko var izlikties nesaprotam.. Kaut kāds ledus ir salauzts. Var jau būt, ka tā bija tikai viena saruna, bet man gribētos domāt, ka nē. Vēl ir diezgan daudz darāms pavisam brīvai komunikācijai, bet tas ir sākums. Ir nedaudz bail, ka varbūt sarunas sevi ir izsmēlušas..

Patīkami mazliet paslimot un padzīvoties vienai mājās. Viss kaut kādā savā ritmā/neritmā notiek.. Rītdien Riharda Lībieša koncerts, cerams, jutīšos gana labi. Mazliet sailgojos pēc darba, šodienas Ginta zvans iepriecināja. Par spīti visam, šī vieta man ir ļoti, ļoti tuva.

Nakts un sajūta, ka gribas kaut ko darīt un rosīties.