Может быть, время кого-то и лечит
Только мне помощь его не нужна
Ты возвращайся, а я каждый вечер
Буду тебя вспоминать

Izjūtas ir nepastāvīgas, uzvedība mainās nepārtraukti.. un pa vidu jautājumi, kā tad ir pa īstam. Mazliet apmaldīšanās. Bet būtība jau nemainās, ar to viss ir skaidrs.

Я ведь не зря в эту сказку не верил
Слишком она хороша

Pasakām dažreiz nemaz nav iespējams neticēt. Dažreiz ticēšanas/neticēšanas kategorija vispār nepastāv, jo tas nav būtiski. Būtiska ir dzīves un laimes izjūta.

Laiks varbūt arī ko maina, varbūt tas ir tikai īslaicīgs apmāns. Tāpat kā cilvēki nemainās, mainās tikai formāts.

Ir apnicis visu laiku smieties, nav spēka. Gribas atpakaļ to miera stāvokli, kad nekas ārēji nespēja satricināt.