Pēc ilgiem laikiem paņēmu ģitāru rokās. Spēlēju kaut ko, ko mācēju. Tā, ka pirksti sāp. Un mazliet pamācījos Pink Floyd dziesmu Wish you were here. Tā ir viena no man tuvākajām un mīļākajām dziesmām.. cauri gadiem. It sevišķi tādos skumju un domāšanas periodos.
Jaukas brīvdienas. Šodien atvēra slidotavu. Slidošana atbrīvo. No liekām domām, no visa ārējā. Bieži gan ir arī otrādi - daudz domu nāk prātā. Šodien mazliet organikas, svarīgs kontroldarbs otrdien. Man patīk organika. Mani interesē mehānismi. Man ir kauns un žēl par visām tām lietām, ko par Zicmani sarunāju. Viņam ir kolosāli lekciju konspekti.
Tagad nakts.. Es izdarīju to, ko noteikti nevajadzēja darīt - sāku pārlasīt vecās sarakstes. No tās dzīves. Tas mani beidz nost. Atkal asaras acīs. Es ticu mūžīgajam. Ticu tam, ka jauns sākums ir kaut kā veca beigas. Tikai.. kā lai panāk, lai tas vecais beidzas. Runa nav par dienām, nedēļām, mēnešiem. Runa ir par gadiem. Manā vecumā tas ir ļoti daudz.
Mūzika. Tā pati, ko klausījos nemitīgi tolaik.. Pink Floyd, Smokie, njā. Atmiņas un sajūtas.
Rīt spēles pie Edgara.
Man trūkst kaut kādu atgādinājumu. Man nenormāli trūkst atgādinājumu par to, kā bija agrāk. Nē, es šoreiz domāju pavisam vienkāršas lietas. Cilvēkus, kas nāca dzert tēju, garas pastaigas un sarunas. Bija jauki šodien satikt Brigitu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru