trešdiena, 2012. gada 3. oktobris

Trauksme, trauksme, trauksme.. Atkal. Viss ir mūžīgs un nekas nav mūžīgs. Kārtējā aiza. Varbūt labāk ir nerušināt pagātni? Nē.. es citādi nevaru. Tas ir viss. Tā esmu es. Galējības. Zagtas laimes izjūta, trauksmains nemiers un pilnīgs bezdibenis. Bezizeja. Ceļa uz priekšu nav un nebūs. Nekad. Cilvēka prāts to nespēj saprast un pieņemt. Nekas nezūd, it nekas. Omnia mutantur nihil interit = viss mainās, bet nekas nezūd. Man tuvākais latīņu teiciens.

Man vienalga par rītdienu. Ārā smaržo rudens. Tā smaržo tikai skumja laime.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru