Es jūtos tā, kā jūtas cilvēks, kad to smagi piekrāpj. Vai mani kāds ir smagi piekrāpis? Es nezinu. Laikam jau ne. Tikai dzīve plūs tālāk. Un cilvēki nekad nav gatavi gaidīt, nav gatavi izcīnīt uzticību un mīlestību. Atkal izcīnīt. Mēs taču zinām, ka, ja reiz zaudē uzticību, ir mazliet jāpapūlas, lai viss būtu tā, kā bijis kādreiz. Bet ko nu tur.. Ir taču daudz vieglāk atrast kādu citu, ar kuru viss būtu daudz vieglāk. Tādi ir cilvēki.

Šobrīd ir vientuļi. Esmu pati vainīga. Cilvēkus laikam nedrīkst spiest gaidīt vai pārbaudīt.
Esmu atvērta visādiem piedzīvojumiem un vienkārši saziņai. Jā, man ļoti trūkst šobrīd sabiedrības. Gribas katru dienu kādu satikt, kaut kur aizdoties, slīcināt skumjas priekā.. Lai tas nav jādara vīnā. Nē, par alkoholoķi jau netaisos kļūt. Bet ir viena pudele vīna, kas gaida, kad tiks izdzerta. Un man vajag, ar ko.