Es laikam neprotu būt laimīga. Tāpat vien. Vairs ne. Esmu nogurusi sekot, vērot, kaut ko uzzināt. Un tajā pašā laikā nemāku tā arī nedarīt. Gribu zināt VISU. Tikai tad es nomierināšos un varbūt spēšu kaut cik brīvi (!) un mierīgi dzīvot tālāk. Un nevaru izturēt visnotaļ straujās domu maiņas cilvēku attieksmē pret mani.

Un esmu tā, kas visu piecieš. Padusmojos, samierinos, izturos tā, it kā es būtu tā pāri darītāja. Ha. Man ļoti sāp tāda attieksme. Bet pareizi jau ir - diez vai ir iespējams to saprast. Kāpēc gan.. Es neesmu suns, kam var pamest kaulu, kad vien labpatīkas.

Un tagad es lasu Regīnas Ezeras stāstu "Vasara bija tikai vienu dienu" vai skatos labas filmas, un.. tur viss ir tik īsti. Cilvēku vērtību sistēma nav pavisam ačgārna, lepnums un egoisms nav kļuvis par prioritāti. Mīļie draugi, dariet, ko vien vēlaties, bet nekad dzīvē neatradīsiet nekā svarīgāka par cilvēku! Novērtējiet to un nedariet pāri. Nedarīt pāri - to vajadzētu katram atkārtot sev katru jaunu rītu, kas tik vēlīgi piešķirts, lai vismaz kādam vismaz nedaudz sagādātu prieku.

Bet vispār šodien gribējās tikai pateikt to, ka esmu laimīga, jo esmu dzīva. Pasaule ir brīnumu pilna, vajag tikai mazus atgādinājumus. Piemēram, man šodien tāda bija redzētā filma. Un jā, ar mani notiek daudz, daudz laba! Paldies tiem cilvēkiem, kas mani ļoti iepriecina, varbūt pat īsti neapjaušot. Man daudz nozīmē sarunas, sajūtama labvēlība un rūpes. Tad es aizmirstu visu citu un esmu laimīga.

Ārā ir karsts, par daudz karsts.. Gribas peldēt. Visu laiku tikai atrasties ūdenī. Sāku justies fiziski slikti, kā jau parasti tik karstā laikā.