Vakar bija skaista diena, sajutu skumji laimīgās pagātnes elpu. Man uzdeva jautājumu: "Kad pēdējoreiz esi bijusi pa īstam priecīga?" Un es aizdomājos.. Nevarēju atcerēties. Tiešām - kad? Bet vakar biju mazliet laimīga. Pēdējā laikā apkārtējie cilvēki pret mani mēdz atļauties tā izturēties, kā es agrāk nevienam nebūtu ļāvusi. Tāpēc vakar bija laba sajūta, ka esmu kas mazliet īpašs. Jā.. Cik cilvēcīgi vēlēties tā justies.
Un arī šodiena bija laba. Satiku Gandrā Elīnu. Meitene, ar kuru iepazinos vairāk nekā pirms gada Sense of Team virvju demo. Norunājām toreiz vairākas stundas.. Ir, ir tādi cilvēki, kas vienkārši ir ļoti tuvu. Pēc tam nebijām tikušās. Bet, izrādās, pasaule nav liela (par laimi). Tagad Gandra tornī noteikti būšu daudz biežāks viesis. =)
Bet vajadzēja noteikti kaut kam šo pēdējo dienu pagātnes elpas sajūtu sabojāt. Vakar biju ciemos pie Jāņa. Viņi ar Annu jau bija iereibuši, kad atnācu. Pēc tam kopā dzērām kaut kādu lētu vermutu. Vakars arī bija jauks; kopš Jānis nemācās fakultātē, satieku ļoti reti. Bet.. Šodien izlasīju viņa blogā ierakstu, kurā bija pieminēts mans apciemojums.. Pat citēt negribas. Tik riebīgi. Un tā dzīvē notiek..
Rīt plānā atkal Gandrs. Un Līgo, iespējams, braukšu svinēt uz Silakaktiem. Bet pēc tam - 3 dienu velobrauciens.. Huh.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru