ceturtdiena, 2011. gada 31. marts

Un nedaudz skumju par manu dzīvi

Vakar bija uznākusi tā dīvainā nolemtības sajūta. Sajutos ļoti nelaimīga. Pat bez iemesla īsti.. Man tik ļoti vajadzēja, lai mani samīļo un pasaka: viss būs labi. Tas, protams, nenotika. Tā nelaimīguma apjausma liek paskatīties uz dzīvi, uz savu dzīvi tā pavisam bez aizrautības. Un tā skumjā apziņa sekoja vakar. Sajutu vēlēšanos pēc vientulības, tāpēc vienu lekciju pavadīju kaut kur aizmugurē tālu no visiem, lasot Raiņa dzejas krājumu. Pēkšņi ļoti skaudri nāca atziņa par to, kā es dzīvoju. Par attiecībām, par to, ko es nenovērtēju un kas savukārt nenovērtē mani. Apjautu, ka šobrīd dzīvoju pēc kaut kāda režīma, kas man ir uzspiests - kad otrs vēlas, tad ir mīļš, kad vēlas - var būt pilnīgi vienaldzīgs. Es sajutos izmantota. Jā, tikai daži brīži liek justies tā labi. Nu, tā, kā vajadzētu būt. Izbaudīt citus sev blakus. Novērtēt un tapt novērtētam. Es esmu ļoti jauna! Es vēlos, lai manā dzīvē ir daudz skaista! Skaista, nevis tā vienkārši.. Viss notiek, jo tā vajag, tā ir pieņemts, tā ar visiem notiek un tamlīdzīgas muļķības. Jā, manis pēc, es jau nepretotos, ja notiekošais būtu īpaši.. skaisti.. liktenīgi. Pēdējā laikā vispār dzīve arī tāda vienmuļa tapusi, šobrīd vēlos pastaigas gar Gauju, gar jūru, pa mežu. Vēlos skriet un lēkt, un smieties.. Dzīvot "ar sauleszaķi sirds vietā". Ar šo sajūtu.
Vakar sapratu arī to, ka neesmu pavisam novērtējusi augstskolu. Drīz jau būs pagājis pirmais gads te! Un es tikai domāju par darāmā kaudzēm, par atpūtu, nekā nedarīšanu, kaut ātrāk viss beigtos. Kā es agrāk sapņoju par to lielisko sajūtu sēdēt lielās un veclaicīgās auditorijās, klausīties lekcijas.. Tā, lai viss interesētu, lai nebūtu jāskatās pulkstenī. Un vakar, sēžot beigās un lasot Raini, tā sajūtu atgriezās. Es spēcīgi izjutu to, ka studēju. Un nu ir radusies vēlme arī kaut ko pašai sākt darīt, nokārtot visas neizdarītās skolas lietas. Un izbaudīt to, kas ar mani te notiek. Tā taču ir lieliska iespēja visu laiku uzzināt kaut ko... Un man patīk mācīties!! Pēdējie pāris gadi bijuši ļoti grūti, tas daudz mainījis attieksmē, bet zinu arī to, ka tas, vai mana sajūsma un aizrautība atgriezīsies, ir atkarīgs tikai no manis.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru