Šodien sajūta jau daudz labāka. Vai arī tā vienmēr ir, kad aizbrauc uz OSI - enerģija pieplūdums. Uz OSI aizbraucu pēc analītikas kursa darbu aizstāvēšanas, gribējās satikt Renāru. Viņš vakar nebija atsūtījis plānu prezentācijai, nebija sazvanāms, bet šodien no rīta atsūtīja ziņu - atvainojās, ka neatsūtīja neko un novēlēja veiksmi. Sapratu, ka ir kaut kas noticis un ka viņš nebūs uz aizstāvēšanu (domāja braukt, lai neļautu nevienam man darīt pāri). Žēl. Darbā kopā sagaidījām vērtējumus. 9 laikam ir ļoti labi, bet man ir mazliet žēl. Un pat ne sevis dēļ, bet Renāra dēļ. Viņš tik daudz ieguldīja manā darbā, tik daudz laika un enerģijas.. Darbs bija ļoti labs, un uzrakstīts bija labi. Var jau būt, ka rakstot būšu kaut ko ne tā sarakstījusi, tomēr biju slima. Renārs bija priecīgs, bet man liekas, ka neliela vilšanās arī bija. Bet vispār uz OSI nav iespējams aizbraukt "uz 20 minūtēm". Tas izvēršas kādās 5 stundās. Gints iet atvaļinājumā, norunājām par visu ko, nebūs darbā pusotru mēnesi. Fizķīmijā nekas nav sakustējies uz priekšu, un  es nezinu, kāpēc tā. Šodien mēģināju protokolu parakstīt, bet nekā nesaprotu.. Man pat sāk palikt bail, ka vēl kaut ko nenokārtošu laikā.