Nenormāls nogurums.. Man vajag izgulēties mājās, nevis vazāties pa universitāti vai mācīties (to es gan nedaru, jo vienkārši nespēju). Skatos futbola čempionātu, un man viss ir vienalga.

Vakar tiku sastrēgumā un nokavēju vilcienu. Sastrēgums bija briesmīgs, nekad nav sanācis Rīgas centrā tādā būt. Un tas tāpēc, ka bija cilvēciņš nolēcis no Vanšu tilta. Vispār jau baigā pretruna. Cilvēki autobusā zvanījās un lamājās par to, ka "atkal kāds idiots nolēcis", bet tā taču ir vesela cilvēka dzīve. Pasaule. Traģēdija. Jāatzīst, ka tad, kad sapratu, ka būs jāgaida gandrīz stunda līdz nākamajam vilcienam un kad autobuss vilkās tik lēni un tik kaitinoši, biju ļoti dusmīga (tad vēl nezināju, kāpēc sastrēgums). Pēc tam blakussēdētāja runāja ar kādu, un es uzzināju, kas noticis. Sākotnēji arī manā attieksmē laikam nekas nemainījās, jo biju traki pārgurusi un vēlējos tikai tikt mājās, bet tad sapratu, ka manas tā brīža problēmas un visu autobusā sēdošo problēmas ir nekas. Runa taču bija par dzīvi, par dzīvību. Vispār jau skumja tā cilvēku attieksme.