sestdiena, 2012. gada 16. jūnijs

Ir reāla iespēja, ka šo semestri nepabeigšu, bet neko nedaru lietas labā. Pilbīgs bezjēdzīgums un vienaldzība. Lasu dzeju un skatos griestos. Un jūtos tik tuvu sev, kā sen neesmu jutusies. Dzejnieks kaut ko iekustināja. Vispār man mazliet bail, ka visu pametīšu. Vajag, lai kāds neļauj. Vēlāk būšu pateicīga. Noteikti.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru