Tādās dienās kā šī man liekas, ka es spēju ienīst. Cilvēkus, protams. Dzīvē viena no svarīgākajām lietām ir cieņa. Un ir brīži, kad normāliem cilvēkiem šī cieņa ir pašsaprotama. Ja ienīsti mani, lūdzu! Bet neraksti savā sūda blogā kaut ko tik pazemojošu par mani.

Un tādās dienās kā šī man sava eksistence liekas tik bezjēdzīga. Vispār pēdējā laikā visu laiku. Šodien nebiju nekur - nedz skolā, nedz institūtā. Laikam tā ir - kad visvairāk ir nepieciešams laiks, cilvēks pats saslimst. Šodien neko nedarīju - gulšņāju un lasīju. Un aizvien vairāk domāju par to, ka man dzīvē vajag laiku un kaut ko, kas mani iepriecina. Nevar tā dzīvot.