Šodien mani pārsteidza ziņa par gaidāmo trako velobracienu uz Majoriem. Uzreiz, protams, piekritu, jo lieliska sabiedrība, jauka diena un fiziskas aktivitātes garantētas! Tomēr ātri vien sapratu, ka mans fiziskais stāvoklis nepavisam neatbilst tik garam pārbraucienam (Ziepniekkalns - Botāniskais dārzs - Majori - Lidosta - Piņķi - Āgenskalns - Ziepniekkalns). Un tāpēc šodien pirmoreiz devos skriet. Pārāk labi neveicās, jo tiku pie galvassāpēm un sapūstas auss. Un skaidrs ir tas, ka divu dienu laikā neko daudz satrennēties nevar, tomēr.. Gaidu pirmdienu un jaunu izaicinājumu savai fizisko spēju robežai!
Nu jau sen esmu sapratusi, ka tad, kad visa dzīve ir galīgi garām, ir kārtīgi jāpamoka sevi fiziski. Tad paliek kaut kā nedaudz labāk.
Citādi šodien beidzot ķēros klāt integrēšanas parādiem, huh.. Arī tur pārāk labi neiet. Un neorganikas protokols pats no sevis netaps. Tāpat individuālais integrēšanas darbs.
Gribas, gribas kaut ko skaistu! Vēl aizvien.. Tāpēc - gaidu rītdienu ar Cielaviņas ēšanu un pirmdienas velo braucienu! Pēdējās brīvās dienas jāaizvada kārtīgi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru