Pamazām sāku justies kaut cik sakarīgi. Esmu sapratusi, ka vēlos justies brīvi. Vēlos atkal būt tā dīvainā meitene, kura var būt laimīga arī tāpat. Cik ironiski un dumji - kad man beidzot neko nevajag, tad atkal savajagas citiem. Un tā jau vienmēr. Bet šobrīd man ir pārliecība, ka vēlos, lai mana dzīve paliek tādā gultnē, kā pēdējo neilgo laiku. Es vēlos brīvību it visā. Un ar laiku es iemācīšos/atgūšu to neatkarību un iekšējo brīvību, ar kādu mani pazina cilvēki (tie, kas mani tiešām pazina). Esmu tik daudz par ko pārdzīvojusi pēdējā laikā, ka toreizējā lēkme ir tikai sekas tam, kā es pati visu sabojāju un cik riebīgi cilvēki ir spējīgi rīkoties attiecībā pret mani. Tagad es vēlos izbaudīt cilvēkus - to, ko sniedz pat nedaudz pavirša saskarsme. Protams, tas nenozīmē, ka nevēlos tuvākas attiecības ar dažiem. Vēlos. Bet nevēlos justies ierobežota, vēlos nākt un iet, kad un kur vien vēlos. Ir tik daudz lietu, ko neesmu izdarījusi, kur neesmu aizgājusi.. Es vēlos to visu redzēt!
Es mīlu dzīvi. Tā tiešām ir brīnums. Par to nav nekādu šaubu, kaut vai aizbraucot uz Mežaparku un pavērojot gulbjus. Jā, šodien jau otro reizi šonedēļ pavadīju vienatnē laiku Mežaparkā. Atkal sajutos kā senāk. Domas raisījās tādas, kas mani nemocīja. Vai arī uz brītiņu izdevās aizmirst domas. Pēdējā laikā mani moka tik traks bezmiegs, ka, mēģinot aizmigt vairākas stundas, liekas, sajukšu prātā. Bet - būs labi. Es zinu. Kādreiz noteikti viss būs labi.
Man liekas, mūsu, cilvēku, uzdevums būtu mēģināt darīt visu iespējamo, lai cilvēkiem (tiem, kas blakus) dzīve būtu pēc iespējas skaistāka, vērtīgāka. Lai cilvēki mīlētu dzīvi.. Es zinu, ka pati ne sūda nedaru, lai kādam ir labi, bet nesen sapratu, skatoties uz citiem, kuriem īsti dzīvē nav nekā skaista.. un man ir tik daudz. Un es varētu arī kaut ko dot, jo tiešām ļoti vēlos, lai tiem cilvēkiem ir labi. Par to jāpadomā. Kā mazināt skumjas un naidu, un dusmas, un bezspēcību..
"Lai tu mazāk klusētu un skumtu,
Lai tev reizēm netrīcētu plecs,
Es tev dāvinu šo Rīgas jumtu,
Tici man, ka viņš ir ļoti vecs." /O. Vācietis./
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru