"Mans draugs ir tas, kurš neprot dzīvot.."
Bet es - mācīšos dzīvot. Mazliet. Citādi pārāk grūti šajā pasaulē ir. Mācīšos norimt, noklust un nesalūzt. Iztikt bez tiem dažiem cilvēkiem, bez kuriem nevar iztikt. Reiz jau man nācās atteikties. Nu es mēģināšu atkal.
Es būšu kā būdiņa ar atvērtām durvīm - jebkurš varēs nākt un iet, kad vien vēlēsies. Tikai brīdi tā, ilgāk es neizturēšu.
Mana saule būs tā, kas debesīs, nevis tā, kas mājo tuvu cilvēku sirdīs. Mans prieks - zemes prieks. "Zemes dēls ar zvaigžņu dvēseli." Es būšu zemes meita.
Nāciet manā mazajā namiņā (tajā dvēseles namiņā ar vaļā durvīm) un ņemiet to, kas jums noderīgs, ja vien ļaušu. Un es ņemšu pretī, ja vien dosiet. Un negribēsim viens no otra vairāk!
Bet tas ilgi tā nebūs.. Ilgi taču viens parasts zemes cilvēks nespēj tā pastāvēt. Zvaigžņu dvēselei vajag atbalsi.
Viss, ko es tagad vēlētos, būtu, lai pasaulē ir kāds, kurš par mani uztraucas, kāds, kam ir svarīgi, kad es nāku un eju. Lai manas durvis nav atvērtas visiem.
Tu zini, ka man nav vienalga, ka es uztraucos, un man ir svarīgi, kad nāc.
AtbildētDzēstIlgi jau vispār gaidu to brīdi, bet nesanāk sagaidīt kkā. ;D
=)
AtbildētDzēstEs jau nācu, tik atkal kaut kas nesanāca. =/