Kāpēc tik traki un neizturami, un neizmērojami sāp galva tieši pirms rītdienas velobrauciena??? Es pat samierinos ar to, ka ir sačakarēta pēdējā brīvā diena, kas bija paredzēta protokola rakstīšanai, individuālā darba ražošanai un integrāļu mājasdarbiem.
Bezspēcīgas dusmas.. It kā kāds tīšām mēģinātu par mani pasmieties!
Ir jau vakars vēls, laika sākt justies brīnumlabi paliek aizvien mazāk. Cerams, ka izdzertais vīns vismaz palīdzēs aizmigt, jo miegs taču dara brīnumus..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru