Šī semestra vidējais vērtējums izraisa skumju smaidu.. neviens semestris nav bijis tik slikts. Bet nu - lai. Man ir apnikusi šī sistēma. Plus vēl jautri, ka neviens neatbalsta ne mazākajā mērā manus centienus kaut ko darīt, tas ir, tikt pie savas pirmās publikācijas. Atbalstīt nozīmēja mazu sīkumu, kas prasa 5 minūtes (maksimums). Bet nu jau ir par vēlu. Lai!

Kāda sen nedarīta lieta, kas nozīmē, ka man ir bēdīgi: ģitāra. Vakarnakt atkal paņēmu rokās ģitāru.. spēlēt gan īsti vairs neko nemāku. Bet Bēthovena "Elīzei" aizmirst grūti. Turklāt, spēlējot šo skaņdarbu, kļūst daudz mierīgāk. Daudzi domā, ka tas labi skan tikai uz klavierēm. Tā nav.