Un palika mazliet mierīgāk.. kaut gan skaidrs ir vēl mazāk. Man liekas, ka viss man svarīgais kļūst arvien trauslāks. Gaidu nākamo piektdienu, ceru, ka būs izdevība parunāties.



Turklāt šodienu mazliet uzlaboja arī tas, ka pabeidzu rakstīt organikas literatūru, kuru pa teikumam liku jau 1,5 nedēļu.. Saņēmos un uzrakstīju, pirms šefs ieradās. Nez, ko viņš teiks. Varbūt viss jāsaplēš un kaut kur jāizmet.









Un domas atkal tās pašas. Un neatkāpjas. Pat koncerta laikā ne. Ceru, ka tas nebūs atkal puscentimetru no totāla sajukuma.