Dzīve ir pārsteidzoša. Cilvēki apkārt mēdz būt tik pārsteidzoši un tik negaidīti labi. Tikai jāmāk pamanīt un atrast. Esmu iemācījusies to, ka viss (un it īpaši cilvēki) nāk un iet. Esmu to savā ziņā pieņēmusi.

Vakar satiku dažus klasesbiedrus. Bija tik labi atkal justies kā zivij ūdenī, nevis būt jocīgajai (tā par mani tagad runā).

Un šorīt Gandrā kāpt un lēkāt.

Vispārībā jau dzīve sastāv no tādiem maziem brīnumiem. Tādiem, ka bieži grūti tos ieraudzīt.

Un pats svarīgākais ir saziņa. Es priecājos par katru cilvēku, kuram esmu tikusi solīti tuvāk. Es domāju tos, ko esmu "noskatījusi" un nolēmusi, ka vēlos pazīt.