Miera nav nekur. Nezinu, kur lai liekas. Laikam jābrauc uz Rīgu. Mācīties tāpat nespēju. Vai jāiet slidot, nevaru izlemt.


Lampas un zvaigznes lēnītēm dziest,
Pasaulē valda šausmas un miers.

Sabrūk un gāžas mani nami,
Klusi kā Mēness tu riņķo ap mani.

Briesmīgi žēl, bet patiesi tu Mēness,
Kas mūžam nenokritīs uz Zemes.

Naktī var dzirdēt, kā kauc manas klintis,
Kā bremzes, kā rīkles, kā hiacintes.

Pasniegtās rokas ir smaržas varbūt,
Grib nokļūt pie tevis un tukšumā zūd.
/Klāvs Elsbergs./