Man bail par viņu. Tas ir netaisni, ka cilvēki runā par briesmīgām lietām un liek justies vainīgiem citiem. Man šinī gadījumā. Un es arī atrodu kaut kādu savu vainu, un, jo vairāk par to domāju, jo lielāka tā man liekas. Atceros visādus sīkumus, ko tad būtu varējusi darīt citādāk, lai tas nenovestu kādu tik tālu, cik viņš ir (nu re, te jau izklausās, ka tā būtu tikai un vienīgi mana vaina). Bet tā nav.. Jādzīvo bailēs. Bet nevar piespiest sevi tēlot patikšanu, nevar! Nevar piespiesties uz komunikāciju, ja negribas. Arī tad, ja zini, cik tas svarīgi. Ja zini, ko tas varētu ietekmēt, tad gan cita lieta.. Gribas ar kādu padalīties, izstāstīt. Dzirdēt, ka manas vainas tur nav. Es ceru, ka nekas slikts nenotiks, ļoti ceru. Tas skatiens gan neiziet no prāta.