Pēdējā laikā man ir ļoti bail. No visa. Un ne jau par kādām attiecību trausluma vai vēl kādām lietām, bet pavisam primitīvām.

Un vēl - atmiņas. Tādas, kas ievelkas tālu tagadnē un liek dzīvot kur citur domās. Rudens un skumjas, varbūt.

Man vajag (izmisīgi vajag) kādu, kurš liktu aizmirst par bailēm, citādi dzīvot kļūst grūti.

Vajag ticību, ka ar mani un citiem viss būs labi.