Šodien destilēšana, destilēšana pazeminātā spiedienā un pēc ilgiem laikiem atkal kolonna. Tā ir īstā ķīmija. Mazliet neskaidrības ar to, kurš tad ir mans priekšnieks/bakalaura vadītājs. Laikam slikti daru, ka nekomunicēju par to visu ar savu priekšnieci.. liekas, briest aizvainojumi, pārpratumi. Visu laiku mēģināju no tā izvairīties.
Domas par izjūtām, par drīkst/nedrīkst kategorijām, par to, kā iekšējās izjūtas atšķiras no ārējām izpausmēm.. par to, cik ļoti svarīgi man kļūst konkrēti cilvēki.
Kaut kāds domu apburtais loks. Tāda sajūta, ka atgriežos kaut kādā pagātnē, domās un jūtās, kas bija toreiz. Tikai ar tagadējo pieredzi, ar tagadējiem cilvēkiem. Un vēl domas par sevi, par sevis ārējām izpausmēm. Atkalatgriešanās.